Lapas

ceturtdiena, 2011. gada 20. oktobris

Jaunietis.

Auksts rudens rīts, rasas pilna zāle,
Stāv jaunietis uz lauka,
Galvā tam spīts, skats tālu tālē,
Ar aukstām rokām pieri slauka,

Zobens tam ass, ka vairogs viņam lieks,
Bet cīņas gribas nekādas,
Rokās tam spēks un mirdzums acīs,
Tomēr pie sevis viņš lādas,

Nezin ko vēlas, nezin kur iet,
Stāvēt uz vietas dzīve tam liegs,
Saule tik aust un vakaros riet,
Tik kārdinošs liekas mūžīgais miegs,

Dusmās viņš cērt, naidā viņš dur,
Bet pats vakaros sačukstas ar zvaigznēm,
Ak daiļava, daiļava tevi viņš sirdī tur,
Tevis dēļ gatavs iet caur zemēm,

Bet vai tam ir jēga, jo patīk tev cits,
Kuram vērtības nekādas,
Sirdi tam dod, bet tikai miesā viņš skaists,
Acīmredzami kas slēpjas tam aiz ādas,

Jaunieti tas dusmo, ka gribas viņam kliegt,
Zobenu vēzēt ar kājām zemi spert,
Visu viņš gatavs sev liegt,
Tikai lai varētu tevi savos apskāvienos tvert,

Bet nav viņš tik traks lai mīlas dēļ citus kārtu,
Šajā aukstajā rudens rītā,
Paliks viens pats ar brūci tik sārtu,
Rīta rasas pilnajā laukā...

Arnold "Wanderer" Grava

The Forgotten Book, Chapter VII : "Ceļotājs"

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru